MIKC “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” (MIKC LMMV) izglītojamajiem regulāri ir iespēja doties Erasmus+ mobilitātēs. No 3. līdz 16.novembrim seši MIKC LMMV struktūrvienības, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas skolas, izglītojamie, Kaspars Bačkurs, Emīlija Matisone, Māra Medne, Staņislavs Pavlovičs, Anastasijas Orlova, Poļina Ostafija un pedagoģe Inna Pētersone devās šādā mācību mobilitātē uz Rimini, Itālijā, kur viesojās Zinātnes un mūzikas vidusskolā “A.Einšteins” (Scientific High School and Music High School "A. Einstein"). Tas bija daudzpusīgs ceļojums gan mūzikas izglītības, gan kultūras pasaulē, no kura jaunieši atgriezās bagātinājuši savas zināšanas un prasmes. Ar gūto pieredzi jaunieši jau aizrautīgi iepazīstinājuši gan skolas biedrus, gan pedagogus, bet ar Kaspara un Emīlijas atziņām piedāvājam iepazīties rakstītā tekstā.
Ceļojuma galvenais mērķis bija iepazīt un pieredzēt to, kā mūzikas izglītība notiek citviet - Itālijā jaunieši apmeklēja Alberta Einšteina vārdā nosauktās skolas mācību stundas. “Protams, ir manāmas atšķirības no mums ierastās mācību vides un atmosfēras. Viņu mācību process ir vērsts uz savstarpēju sadarbību, nevis uz individuāli darbu, līdz ar to ir vairāk ansambļu un dažādu kamersastāvu. Gan pedagogi, gan audzēkņi ir ļoti atvērti un laipni, kas veido patīkamu gaisotni skolā,” dalās Kaspars.
Papildus gana saspringtajam grafikam mācību iestādē, mobilitātes laikā jaunieši izmantoja katru brīvo brīdi, lai apmeklētu kultūrvietas, pasākumus, cita starpā arī paši uzstātos vietējā kafejnīcā, un kopumā veicinātu savu izpratni par vietējo sabiedrību. “Brīvajā laikā, gandrīz katru vakaru, apmeklējām dažāda tipa koncertus. Neteikšu, ka visi no tiem patika, taču labprāt vēlreiz apmeklētu kādu priekšnesumu “Teatro Amintore Galli”. Vēl man ļoti patika izpētīt Rimini vēsturisko centru, gan ar gidi, gan bez. Man patika izpētīt Venēciju, Boloņu un San Marino. Piedzīvojumi, kas nāca mums pretī iepazīstot kultūru, noteikti ir atmiņā paliekošākie,” domā Emīlija. Kā vietu, kurā gribētu atgriezties, “Teatro Amintore Galli” piemin arī Kaspars: “Jau pati ēka ir apskatīšanas vērta, lielās zāles rotājumi ieveda mūs vakara elegances atmosfērā. Būtu brīnišķīgi redzēt arī kādu operas uzvedumu šajā teātrī.”
Ceļojuma laikā jaunieši sajuta arī vairākas kultūras atšķirības. “Man ļoti nepatika, ka, ejot iekšā uz kādu pasākumu, nevarēja novilkt virsdrēbes. Man šķita interesanti, cik atvērti un skaļi ir itāļi. Nepatika, ka katru reizi, kad devāmies pusdienās, bija jāmaksā 2 eiro par ūdeni un no katra vismaz 2 eiro par apkalpošanu,” stāsta Emīlija. Par spīti iepriekšminētajam jaunieši atbraukuši mājās bagātāki – ar internacionāliem kontaktiem, plašāku skatījumu uz dzīvi kopumā un citviet Eiropā, pāris jaunapgūtiem itāļu valodas vārdiem, uzlabotām savstarpējās komunikācijas prasmēm un lielāku atvērtību citām kultūrām. “Man nākotnē noderēs orientēšanās prasmes dažādās pilsētās. Izrādās, laika un transporta plānošana ir ārkārtīgi sarežģīta, bet pēc katra brauciena jūties arvien drošāks jaunā vidē. Es uzzināju par nošu grāmatu veikalu, kas piegādā grāmatas uz visām pasaules valstīm, un, iespējams, kādreiz to izmantošu,” par saviem personīgajiem ieguvumiem saka Kaspars.
Mobilitāte jaunajiem mūziķiem nenoliedzami bijusi arī radošās iedvesmas avots. Piemēram, Kasparam izdevies palielināt iekšējo motivāciju: “Šī pieredze motivēja mācīties savu izvēlēto instrumentu, jo sapratu, ka daudzviet mana nākotnes profesija ir retums - ērģelnieku nav nemaz tik daudz. Ir arī radusies iedvesma savas personīgās bibliotēkas veidošanai.”
Mūziķus nereti iedvesmo citas mākslas – Emīliju iedvesmojis itālu izslavētais saldējums: Jūtos iedvesmota atgriezties un sacerēt dziesmas par gelato. Noteikti esmu smēlusies idejas, lai rakstītu dzeju vai dziesmu vārdus.
Jaunieši novērtē iespēju, kuru sniegusi Erasmus+ programma. Emīlija iesaka izmantot iespēju doties mobilitātēs arī citiem jaunajiem mūziķiem: “Mūzika ir plaša un daudzveidīga. To pašu Šopēna prelūdiju A var spēlēt pilnīgi citādi, ārpus savas komforta zonas, it īpaši ārpus valsts. Neko nevar zināt - kas pēkšņi liks mainīt skatījumu uz mūziku. Uzskatu, ka mūziķim ir jāredz pasaule, jo mūzika rāmjos nespēj elpot, un jaunajam mūziķim iegūt šādu mācību ir diezgan svarīgi.”
“Novēlu katram vienaudzim doties mobilitātē, jo šādi braucieni bagātina un piepilda mūsu garīgo mugursomu ar iespaidiem, ko var izmantot jau mācoties un vēlāk arī strādājot. Manuprāt, pats galvenais uzlādēties enerģētiski, lai turpinātu kāpt pa karjeras un attīstības kāpnēm savā zemē un, kas to lai zin’, varbūt kādreiz arī kādā tālākā pasaules vietā,” vēl Kaspars.
